Pāriet uz saturu

Operācija "Mūru sargs"

Vikipēdijas lapa
Operācija "Mūru sargs"
Daļa no Izraēlas—Palestīnas 2021. gada konflikta
The Israeli bombing of civilian neighborhoods in the Gaza Strip 2021 (cropped)
Apdzīvotā vietā esošu teroristisko organizāciju objektu punktveida bombardēšana
Datums2021. gada 10. maijs2021. gada 21. maijs
Vieta
Iznākums Puses vienojās par uguns pārtraukšanu
Karotāji

Flag of Izraēla Izraēla

Hamās

Palestīnas atbrīvošanas tautas fronte
Komandieri un līderi

Valsts karogs: Izraēla Benjamins Netanjahu

Valsts karogs: Izraēla Benijs Gancs

Ismails Hanija

Jahja Sinvars
Zaudējumi
13 bojāgājušo, vairāk nekā 100 ievainoto vairāk nekā 200 bojāgājušo, vairāk nekā 500 ievainoto

"Mūru sargs" bija Izraēlas militārā pretterorisma operācija, kas norisinājās Gazas joslā no 2021. gada 10. līdz 21. maijam.[1][2]

2021. gada maijā no Austrumu Jeruzalemes pēc strīda par īpašumtiesībām ar Izraēlas tiesas lēmumu tika pārvietotas vairākas palestīniešu ģimenes. 7. maijā sākās ar lēmumu neapmierināto palestīniešu sadursmes ar Izraēlas robežpoliciju Jeruzalemes Šeihdžarahā un pie Tempļa kalna, Aksas mošejas tuvumā. Izraēlas policija pielietoja pret agresīvajiem demonstrantiem gumijas lodes, asaru gāzi, trokšņa granātas, tāpat policija ieņēma mošeju un tās apmeklētājus lūdza to atstāt.

10. maijā Hamās izvirzīja Izraēlai ultimātu, kurā pieprasīja izvest drošības spēkus no Šeihdžarahas un Tempļa kalna. Tās pašas dienas vakarā no Gazas joslas uz Izraēlu tika raidīts vairāk nekā 150 raķešu.[3]

Atbildot Izraēlas Aizsardzības armija veica gaisa uzlidojumus Gazas joslā, iznīcinot 140 mērķus.

10. maijā sākās Izraēlas arābu publiskas akcijas pret Izraēlas politiku, kas reizēm pārauga vardarbībā pret ebrejiem. Īpaši smaga situācija izveidojās Lodā, kurā ir liels daudzums abu tautību pārstāvju. Pilsētā 11. maijā nācās izsludināt ārkārtējo stāvokli un bloķēt nerezidentu iebraukšanu.[4]

Naktī uz 11. maiju Hamās raidīja uz Izraēlu vairāk nekā 200 raķešu.[5]

11. maijā Izraēlas armija sabombardēja Hanadī torni Gazas joslā, kurā atradās Hamās iestādes, kā arī vairāki uzņēmumi. Turpmāk Izraēlas armija iznīcināja vairākas celtnes Gazas joslā, kurās atradās arī ārzemju ziņu aģentūras, piemēram, Associated Press un Al Jazeera.[6] Izraēla uzsāka rezervistu mobilizāciju armijā un robežpolicijā.

Pēc Hamās paziņojuma, 11. maijā 137 raķetes tika raidītas pa Izraēlas pilsētām Aškelonu un Ašdodu ar mērķi pārsniegt pretraķešu aizsardzības sistēmas "Dzelzs kupols" jaudu. Tāpat raķetes tika raidītas uz Telavivu un citām Izraēlas vidienes pilsētām. Pēc Izraēlas armijas datiem, 90 % raķešu "Dzelzs kupols" pārtvēra.[7]

14. maijā Izraēlas armija ar lidmašīnām un tankiem, nevienam Izraēlas karavīram neienākot Gazas joslā, veica triecienus pa Hamās izbūvētajām tuneļu sistēmām Gazas joslā.[8] Operācijas "Mūru sargs" gaitā Izraēlas armija uzzināja Hamās kaujinieku atrašanās vietas, izmantojot multikopterus ar mākslīgā intelekta sistēmu "Himēra".[9]

Izraēlas Gaisa spēku uzlidojums ēkai Gazas joslā (2021. gada 12. maijs)

15. maijā Hamās ar raķetēm apšaudīja Ašdodas ostu.

16. maijā turpinājās Dienvidizraēlas pilsētu apšaude.

17. maijā Izraēla apšaudīja Hamās objektus. Pēc Izraēlas armijas paziņojuma, no 17. maija pulksten 19.00 līdz 18. maija 7.00 no Gazas sektora pa Izraēlu tika raidīti ap 90 raķešu, 20 % no kurām nokrita pašā Gazas sektorā, bet pārējās pārtvēra "Dzelzs kupols".[10]

Naktī uz 21. maiju tika panākta abu pušu vienošanās par uguns izbeigšanu.

Operācijas militārā vadība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hamās tuneļu bombardēšanas ilustrācija

Operāciju "Mūru sargs" vadīja Izraēlas Aizsardzības armijas Galvenā štāba priekšnieks Avivs Kohavi, Šabak vadītājs Nadavs Argamans, Dienvidu kara apgabala komandieris Eliezers Toledano, Iekšējās frontes pavēlniecības komandieris Ori Gordins, Izraēlas Gaisa spēku komandieris Amikams Norkims, Izraēlas Jūras spēku komandieris Eli Šarvits, Izraēlas militārās izlūkošanas pārvaldes komandieris Tamirs Haimans, Gazas divīzijas komandieris Nimrods Aloni.